Kad jūnija sākumā saņēmu ziņu par konferenci Textiles, kas norisinājās Rīgas Ekonomikas augstkolā, vairākas reizes pārlasīju gan ielūgumu gan preses relīzi. Bija skaidrs, ka tam visam ir saistība ar mākslu, saistība ar zinātni un pat ar literatūru. Konferences ietvaros norisnājās arī jauno mediju kultūras festivāls “Transbiotics”, kurā varēja lasīt tādus darbu nosaukumus kā “e-statiskās ēnas”, “Tālie dati”, “Apslēpto figūru protokolēšana”. Konferences un festivāla materiāli bija pilni ar frāzem “dzīvā matērija”, “statiskā elektrība”, “biotehnoloģijas”, “pilienu struktūras silikona eļļas virsmā” un tādā garā. Cauri telpām pārvietojās ļaudis, par kuriem neko skaidri nevarēja zināt, vai tie ir mākslinieki, kas interesējas par zinātni, vai zinātnieki, kuriem padodas māksla. Tas viss vairāk izklausījās pēc zinātnes konferences. Bet ko tur dara māksla un ko literatūra?
Izrādās, ka Zinātnes Māksas un Literatūras biedrība pasaulē eksistē jau 30 gadus. Tajā darbojas cilvēki, kas cenšas apvienot trīs dažādas izteiksmes valodas. Galu galā, arī Davinči bija zinātnieks, mākslinieks un rakstnieks vienlaikus. Un, iespējams, šodien ir pienācis laiks šīs disciplīnas atkal apvienot.
Tā tapa doma par rakstu, kas veltīts biotehnoloģijām mākslā, kad mākslinieks strādā nevis ar audeklu vai krāsām, bet ar dzīvo matēriju. Zemāk redzamajā video māksliniece un dizainere Zane Bērziņa, un “e-t+t” projektu vadītāja Anda Kļaviņa stāsta par konferences ideju.
