12. augustā LR Vides ministrijā notika seminārs “Arhitektūras efektīvā ilgstspējība”. To organizēja Dānijas vēstniecība Latvijā un Dānijas Kultūras institūts. Seminārs bija kā viens no pavadošajiem pasākumiem izstādei Rīgas Rātsnamā, kurā eksponēts dāņu arhitektu un inženieru paveiktais. Grūti izprotamais un neviennozīmīgais “efektīva ilgtspējība” bija šīs izstādes un semināra moto.
ILGI SPĒJĪGAIS
Dāņu arhitekti ir pievienojuši vārdam “ilgtspējīgs” paskaidrojumu “efektīvs”, ar to norādot, ka var būt arī draņķīga un neefektīva ilgtspējība. Piemēram – bezgalīgi garš projektēšanas un būvniecības process pats par sevi ir ilgtspējīgs, taču ar mīnusa zīmi.
Dāņi savās prezentācijās skāra šo jautājumu ļoti plaši. Arhitektu biroja BIG asociētais partneris Kaijs-Ūve Bergmans prezentāciju sāka ar jautājumu, kas tad īsti ir dāniskais, ja par dāņu arhitektūru LR Vides ministrijā stāsta Amerikā un Jaunzēlandē izglītību ieguvuši arhitekti, piesaucot arī pats savu vācisko izcelšanos. Kā vienu no dāņu pilsētvides veiksmīgas attīstības atslēgām viņš minēja atvērtību idejām, kas nāk no ārpuses, un aicināja arī latviešus nenoslēgties savas sabiedrības lokā un nebaidīties sev nepieciešamo aizgūt no citām kultūrām.
AKTĪVAIS ARHITEKTŪRAS LIETOTĀJS
Savukārt Rātsnamā notiekošās izstādes kataloga ievadesejā Pēters Andreass Satrups (Peter Andreas Sattrup) atzīst, ka spilgtākie dāņu jaunāko paaudžu arhitektūras piemēri jāmeklē ārpus pašu zemes robežām. Dāņu arhitekti ir priviliģēti salīdzinot ar citu valstu profesionāļiem, jo dāņu arhitektūras lietotāji ir enerģiski, pašpārliecināti un vēlas iesaistīties arhitektūras tapšanas procesos. Lietotāji gan dāsni kritizē arhitektu paveikto, gan arī izsaka atzinību. Sabiedrības prasības ir augstas un kļūdas nepaliek nemanītas. Šāda arhitektūras lietotāju attieksme izdara spiedienu gan uz publisko pasūtījumu prasībām, gan arī uz privāto attīstītāju vēlmēm.
Pēters Andreass Satrups arī norāda, ka efektīvi ilgstpējīgas arhitektūras tapšanas viens no galvenajiem priekšnosacījumiem ir kvalitatīva un ilgtspējīga pilsētplānošana. Ja savu darbu labi ir izdarījuši pilsētplānotāji un sabiedrība pieprasa, tad rodas tādi arhitektūras projekti, par kādiem Rīgā stāstīja dāņu biroju Vilhelm Lauritzen Architects, BIG un SITE arhitekti, kuros tiek taupīta ēku ekspluatācijai nepieciešamā enerģija, efektīvi izmantota dienasgaisma, kuros domāts par lietotāju ērtu sociālo sadzīvi, pilsētvides kvalitāti un pilnīgu tās izmantošanu.
Un šis, kā norādīja arhitekts Oskars Reidbergs, ir viens no latviešu lielākajiem klupšanas akmeņiem. Ne jau labu arhitektu, projektētāju vai būvnieku trūkums, bet labas plānošanas un pareizas procesu vadības trūkums.